Zināms, ka dažāda veida stabules darināt un stabulēt senatnē pratis katrs ganu zēns. Itin pateicīgs stabuļu izejmateriāls ir niedres un salmi, no tiem gatavojamas mēlīšu veida stabules jeb birbīnes; te vietā piebilst, ka vārds “birbināt” apzīmē veidu, kā, saskaroties ar gaisa plūsmu, tiek ieskandināta mēlīte. Vēlā rudenī, ziemā vai agrā pavasarī, kad niedres ir labi izkaltušas, bet vēl nav izčākstējušas, taisa stabulīti: no tievāka niedres posma, kam viens gals ir ciet, taisa spiedzi, iegriežot sienā mēlīti, un tad gatavo spiedzi ievieto lielākā niedrē, kur iegriež 3–5 skaņas caurumiņus.
Grūti iedomāties, ka ar niedru stabuli varētu spēlēt dejās vai kāzās, arī dainās minētās “vecu stiebru stabulītes”, kas pavasarī kopā ar bērzu sulām attiecinātas uz kalpa kāzām, ir ironija par lietu nejēdzīgu norisi. Tajā pat laikā dainas vēsta, ka birbināšana kopā ar bungošanu ir Pērkona dēlu privilēģija, tādējādi piešķirot niedru stabules spēlēšanai arī mītiski nozīmīgu akcentu.
